Sakarā ar jauniem tirdzniecības līgumiem ar Vāciju, daudzas firmas Rīgā atvēra savas filiāles. Sevišķi uzplauka būvniecība, un apmēram divpadsmit gados pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga no 250 000 līdz 500 000. 20. gadsimta sākumā Rīgā tiešām bija īsts celtniecības bums. Ik gadu uzcēla desmitiem, pat simtiem daudzstāvu mūra namu. Desmit gadu pirms Pirmā pasaules kara, tie bija gandrīz vienīgi tikai jūgendstila darbi. Kādā no veciem uzziņu krājumiem teikts, ka vēl uz gadsimtu robežas Alberta ielas vietā bijušas pļavas un sakņu dārzi. Bet jau 1910. gadā tā pārvērtās par vienu no skaistākajām Rīgas ielām.
Alberta iela nes tā vīra vārdu, kas reiz ir dibinājis Rīgu. Šodien tā ir viena no krāšņākajām un greznākajām ielām Rīgā, kas var lepoties ar virkni interesantu celtņu.
Alberta ielas apbūve noritējusi diezgan īsā laika periodā - no 1901.g.-1908.g. Namu autori ir M.Eizenšteins (Nr.2;2A;4;6;8), N.Mandelštams (Nr.10) un K.Pēkšēns (Nr.12). Skaists pierādījums tam, kā utilitāri nepieciešamajam atrast mākslinieciski izteiksmīgu veidojumu.
…
