-
Johans Gotlībs Fihte "Cilvēka sūtība"
Оцененный!
Nr. | Название главы | Стр. |
Cilvēka izpratne – filozofijas kalngals | 3 | |
Pirmā grāmata „Šaubas” | 5 | |
Otrā grāmata „Zināšanas” | 6 | |
Trešā grāmata „Ticība” | 8 | |
Par cilvēka sūtību | 10 | |
Izmantotā literatūra | 11 |
Filozofijas daudzšķautnību pierādījusi tās attīstības vēsture, kuras laikā veidojušies daudzi filozofijas posmi, sākot no austrumu, antīkās un viduslaiku filozofija, kuru nomaina renesanses, apgaismības, vācu ideālisma, 19. un 20. gadsimta filozofija. Katrā no šiem laika posmiem ir dažāda veida filozofiskās skolas un virzieni, atšķirīgi filozofiski jautājumi, skaidrošanas pieejas un izpratne, taču divu jēdzienu – cilvēka un kultūras – izpēte neapsīkst nevienā vēstures posmā.
Jautājums par to, kā lai definē jēdzienu filozofija, pats ir filozofisks. Lai iepazīstinātu ar jēdzienu, var teikt, ka filozofija ir teorētiska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem, par cilvēka attiecībām ar pasauli. To apliecina arī vienu no Latvijā pazīstamāko filozofijas pētnieku Maijas Kūles un Riharda Kūļa atziņa mācību grāmatā „Filosofija”1:
„Jautājums, kas ir cilvēks, ir viens no centrālajiem jautājumiem Eiropas filozofijā. Tas lielākā vai mazākā mērā caurvij katru filozofisko sistēmu. Šo jautājumu aplūko gan filozofija, gan reliģija, gan dabaszinātnes. Filozofijas uzdevums nav pētīt cilvēka vēsturisko izcelšanos un atklāt bioloģiskās īpatnības. Ar šiem jautājumiem sekmīgi nodarbojas dabaszinātnes. …
Šajā referātā aplūkošu vācu klasiskās filozofijas skolas pārstāvja Johana Gotlība Fihtes darbu „Cilvēka sūtība”. Johans Gotlībs Fihte (Johann Gottlieb Fichte, 1762-1814) bija vācu klasiskās filozofijas pārstāvis, viens no vācu ideālisma aizsācējiem un Imanuela Kanta sekotājs. Fihtes filozofija balstīta uz Kanta transcendentālā ideālisma mācību, un Fihtes filozofiju savukārt tālāk attīstīja Šellings un Hēgelis. Šie četri vācu filozofi ataino to garīgās dzīves ievirzi, kas valdīja Vācijā no XVIII gs. beigām līdz XIX gs. 30-tajiem gadiem. Darbs „Cilvēka sūtība” tiek uzskatīts par labāko ievadu Fihtes filozofijā. Kuno Fišers uzsver, ka „starp Jauno laiku filozofiem Fihte ir raksturīga vienīgā tāda veida parādība, jo viņā savienojas divas puses, kas parasti izslēdz viena otru: iekšēja mīlestība uz spekulāciju un degoša kaisle darboties pasaules labā” . Liela nozīme ir tam, ka J.G. Fihtes apzinātās problēmas nav novecojušas. Pašapziņas tēma ir viena no centrālajām tēmām visā vācu klasiskajā ideālismā, taču J.G. Fihte tai rod savu pieeju, kas to padara atšķirīgu un izceļ to starp pārējām.
