Manuprāt, Krusta kari Viduslaikos bija pāvesta cīņa par varu, kas tika maskēta ar “Svētā kara” ideju. Šāda rīcība bija nepieciešama, lai cilvēki labprātīgi dotos karot – cīnītos pret pagāniem, iekarotu jaunas zemes un aizstāvētu svētvietas.
Kristietība savā būtībā noliedz vardarbību – viens no Bībeles baušļiem vēsta: “Tev nebūs nokaut”, tomēr jau kopš baznīcas tēva Svētā Augustīna bija izplatīta ideja par “svēto karu” - karš, kas pēc Dieva gribas tiek vests ticības vārdā un kam ir 3 galvenie mērķi – īstenās ticības izplatīšana un aizstāvēšana pret Dieva ienaidniekiem, ticīgo aizstāvēšana pret neticīgajiem, svētvietu aizstāvēšana un atbrīvošana no neticīgo varas. Šāda kara ideja ātri izplatījās sabiedrībā, jo bija izveidojusies stipra bruņniecības kārta, kas ticēja – piedaloties šajos karos, viņi saņems vairāk grēku piedošanu, nekā parasts svētceļnieks, viņus gaida attīrīšanās no visiem grēkiem un garantēta vieta debesu valstībā. …
