Rezultātā 1918. g. Latvijas teritorijā darbojās 3 politiskie spēki:
Nacionālpatriotiskie (LPNP; Demokrātiskais bloks);
lielinieciskie (boļševiki);
provāciskie.
Tautas Padome
Vācijas sakāve Pirmajā pasaules karā radīja labvēlīgus apstākļus Latvijas valsts nodibināšanai. 1918. gada 11. novembrī tika noslēgts Kompjeņas pamiera līgums starp Vāciju un Sabiedrotajiem. Līdz ar to radās iespēja izveidot neatkarīgu Latvijas valsti. Jau 1918. gada 11. novembrī Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs paziņoja, ka angļu valdība atzīst Latvijas neatkarību de facto (par notikušu).
Tautas Padome
Lai atrisinātu domstarpības starp LPNP un Demokrātisko bloku, tika nolemts dibināt jaunu latviešu tautas pārstāvniecības orgānu – Tautas padomi (TP). TP dibināšana notika Rīgā 1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās.
Līdz Satversmes sasaukšanai tā kļuva par augstāko varas orgānu Latvijā. Par Tautas padomes priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Čaksti
…
