-
Ojāra Vācieša personība un daiļrade
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Ojāra Vācieša biogrāfija un tās ietekme viņa dzejā | 5 |
| 1.1. | Bērnība | 5 |
| 1.2. | Jaunība | 5 |
| 2. | Ojāra Vācieša mantojums tautai un piemiņa dzejniekam | 9 |
| 2.1. | Ojāra Vācieša mājas vēsture | 9 |
| 2.2. | Ojāra Vācieša memoriālais muzejs | 9 |
| 2.3. | Ojāra Vācieša muzeja krājums | 10 |
| 2.4. | Dzejnieka „Pārkers” | 10 |
| 2.5. | Ojāra Vācieša muzeja aktualitātes | 10 |
| 2.6. | Valodas vakaru cikls 2013. gadā | 11 |
| 2.7. | Piemineklis Ojāram Vācietim | 11 |
| 3. | Bibliogrāfija | 13 |
| 3.1. | Dzeja | 13 |
| 3.2. | Dzejoļi bērniem | 13 |
| 3.3. | Dzejas izlases | 14 |
| 3.4. | Dažādi | 14 |
| 3.5. | Darbi par Ojāru Vācieti | 14 |
| Secinājumi | 15 | |
| Izmantota literatūra | 16 |
Secinājumi
1. Ojārs Vācietis bijis dzejnieks, kuru piemin arī mūsdienās.
2. Dzejnieka dzīve nav bijusi viegla, jo to ietekmējuši viņa uzskati par valdošo varu, kuru viņš nopēla savos darbos, kā rezultāta viņam uz laiku bija aizliegts publicēt savus darbus.
3. Liela daļu literātu dzimuši nabadzīgās ģimenēs, kāda bija arī O. Vācieša.
4. Dzejnieks savus sasniegumus sasniedzis pateicoties savai neatlaidībai, jo jau kopš 5 gadu vecuma centās izglītoties, kā arī studiju laikā centās pielāgoties dzīvei Rīgā.
5. Viņa dzejoļos jūtams naids pret karu un cilvēkiem, kas atņēmuši ko dzīvot svarīgu, kā izglītību, kuru grūti bija iegūt ģimenes un valdošās varas apstākļū rezultātā.
6. Laiks, kuru pavadīja Gaujienas vidusskolā, O. Vācietim bija ražīgs, jo mācoties Gaujienas skolā tika publicēti viņa pirmie dzejoļi, kas tiek uzskatīti par viņa literārās darbības sākumu.
…
Ojāra Vācieša biogrāfija sākas 2 pasaules karu starpperiodā . Viņa dzīves ceļš aizsākas kalpu galā kā vairumam tā laika dzejnieku un rakstnieku. Dzejnieks ir dzimis Bertas un Oto Vāciešu ģimenē 1933. gada 13. Novembrī Ziemeļvidzemē, Trapenes pagasta “Dumpju” mājās. Taču šīs mājas dzejnieks nekad nesauc par savējām, jo katros Jurģos ģimenei nācās pārcelties uz jaunu dzīves vietu. Pats dzejnieks raksta:” Dižmuižas nav. Dzimto māju tāpat, jo agādzis ar ģimeni ik pavasari klejo no vietas uz vietu. Nepagūsti pierast, kad jau atkal esi ceļa jūtīs. Tā nu man par dzimto pusi, vismīļāko vietu Latvijā kļuva vesels novads, kur nācu pasaulē, pirmo reizi ieraudzīju mazītiņu, bet tolaik milzīgu pasauli, mācījos un iemācījos zemes un visa uz tā mītošā valodu.”
