Atbilstoši civilprocesa dotai definīcijai tiesāšanas izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tālāk tiek uzskaitīts izsmeļošs tiesāšanas izdevumu uzskaitījums, proti: „Tiesas izdevumi ir:
1)valsts nodeva;
2)kancelejas nodeva;
3)ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:
1)izdevumi par zvērināta advokāta palīdzību;
2)izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm;
3)ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.”1
Dotais izdevumu uzskaitījums uzskatāms par izsmeļošu un tas nav paplašināti tulkojams. No dotās definīcijas ir redzams, ka tiesāšanas izdevumi iedalās divās lielās daļās:
1)tiesas izdevumi;
2)ar lietas vešanu saistītie izdevumi;
Šāds iedalījums nepieciešams tāpēc, ka starp abām minētajām tiesāšanās izdevumu grupām pastāv vairākas būtiskas atšķirības, kas ņemamas vērā civilprocesa praksē.
Būtiskākā atšķirība ir šo maksājumu saņēmējs. Ja tiesas izdevumi visos gadījumos valsts ienākumos, tad ar lietas vešanu saistītie izdevumi – attiecīgiem pakalpojuma sniedzējiem. Tāpat uz tiesas izdevumiem attiecas valsts noteiktie atvieglojumi, bet izdevumiem, kas saistīti ar lietas vešanu, tie nav piemērojami.2…
