-
Atkritumi kā mūsdienu civilizācijas problēma
Kamēr ir eksistējis cilvēks, viņš ir radījis atkritumus un tos kaut kur izmetis. Atkritumus var uzskatīt par sabiedrības pirkstu nospiedumiem, kas nākamajām paaudzēm ļauj spriest par indivīdiem, kas tos veidojuši. Tomēr šiem produktiem, kā vēsturiskiem izziņas avotiem, ir arī negatīvā puse. Katastrofāli pieaugot to apjomam un veidojoties arvien kaitīgākam to sastāvam, neizbēgami rodas problēmas cilvēku izdzīvošanai uz planētas Zeme. 20. un 21. gadsimta iedzīvotājam būtisks ir kļuvis jautājums, kā samazināt strauji augošo atkritumu daudzumu un ko iesākt ar radītajiem.
Par atkritumiem mūsdienās tiek uzskatītas cietas, šķidras vai gāzveida vielas, kā arī izstrādājumi, kas attiecīgajā tehnoloģiskajā, saimnieciskajā un fizioloģiskajā procesā ir lieki un tiek no tā izņemti. Pēc īpašībām tos var iedalīt sadzīves, bīstamajos un inertajos. Ar sadzīves atkritumiem mēs galvenokārt saprotam mājsaimniecību radītos, pie tiem pieskaitot arī dažādu apkalpojošo iestāžu veidotos, kas pēc satura ir līdzīgi iepriekšminētajiem.…
Lai arī civilizācija ir nogājusi garu attīstības ceļu, tikai pēdējo gadsimtu laikā tās radītie atkritumi ir kļuvuši par draudu pašai cilvēka eksistencei. Tam par pamatu ir bijis sabiedrības izvēlētais dzīves veids un nevērīgā attieksme pret apkārtējo vidi. Šādā rakursā darbā „Atkritumi kā mūsdienu civilizācijas problēma” ir aplūkots atkritumu jautājums 21. gadsimtā. Rakstā analizēti cilvēku radītie atkritumi pēc to dažādajiem iedalījumiem, kā arī izvērtēti rašanās iemesli. Īpaša uzmanība pievērsta attieksmei pret šo mūsdienu problēmu Eiropas Savienībā un Latvijā. Te iespējams uzzināt, cik daudz un kāda veida atkritumus sarūpē mūsu valsts iedzīvotāji un kādus ceļus to likvidācijai esam izvēlējušies tuvākajā nākotnē. Neliels ieskats sniegts arī Igaunijas un Lietuvas cīņā ar šo problēmu. Kopumā ņemot, darbs atspoguļo atkritumu radītās problēmas un informē par to risināšanas ceļiem kā Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tā arī visas Eiropas Savienības mērogā.
