Stipri piesārņotos rajonos var sastapt galvenokārt krevju ķērpjus, bet lapu ķērpji augs tur, kur gaiss ir mazāk piesārņots. Krūmu ķērpji atrodami tikai tur, kur gaiss ir vistīrākais. Tie parasti aug uz koku stumbriem tuvu zemei. Tas tāpēc, ka šeit ir vislabākais mikroklimats, kas nepieciešams ķērpju augšanai. Augstāk uz koka stumbra ķērpis būtu vairāk pakļauts piesārņojumam un citiem faktoriem, kas apgrūtinātu tā augšanu.
Dažādu koku sugām ir dažāda mizas struktūra. Piemēram, nelīdzena, raupja miza vai lapu koku miza ir labvēlīgāka ķērpju augšanai. Izvēloties dažādas koku sugas apsekojumiem, var rasties problēmas rezultātu apkopošanā un gaisa kvalitātes noteikšanā. Pamatojoties uz šīs metodes raksturojumu, par pētāmo koka sugu tika izvēlēts ozols.
