-
Miokarda hipertrofija
| Nr. | Название главы | Стр. |
| MIOKARDA HIPERTROFIJA | 5 | |
| 1. | Diagnoze | 5 |
| 2. | Epidemioloģija | 5 |
| 3. | Etioloģija | 5 |
| 4. | Patoģenēze | 5 |
| 5. | Makroskopiskais apraksts | 5 |
| 6. | Mikroskopiskais apraksts | 5 |
| 7. | Morfoloģiskie iznākumi | 6 |
| 8. | Komplikācijas | 6 |
| 9. | Laboratorijas/funkcionālā diagnostika | 6 |
| 10. | Simptomu skaidrojumi | 6 |
| 11. | Terapijas pamatprincipi | 6 |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 7 |
9. Laboratorijas/funkcionālā diagnostika:
EKG
ECHO
auskultācija
10. Simptomu skaidrojumi:
Aritrmija – darbības potenciālu veidošanās traucējumi.
Elpas trūkums – samazināts sirds izgrūstais asiņu daudzums veicina nepietiekamo skābekļa daudzumu organismā.
Sirds izgrūž mazāk asiņu – sirds kreisā kambaru sieniņa kļūst bieza, neelastīga un tajā neieplūst pietiekošais asiņu daudzums.
Sāpes krūtīs – nepietiekama miokarda asinsapgāde veicina sāpes krūtīs.
11. Terapijas pamatprincipi:
Novērst etioloģiskā faktoru – samazināt fizisku slodzi.
Medimaneti - beta blokatori un kalcija antagonisti – palēnina sirdsdarbību, atļaujot kambarim uzņemt lielāku asiņu daudzumu.
…
1. Diagnoze: Miokarda hipertrofija (H&E). 2. Epidemioloģija: Latvijā no 2006.-2011.gadam ir konstatēts, ka miokarda hipertrofija sievietēm ir 20%, vīriešiem 35%. Veciem cilvēkiem par 65 gadiem 50%. Sportistiem biežāk izteikta patoloģija. 3. Etioloģija: Palielināts orgāna noslogojums, patoloģiska hormonālā stimulācija, arteriālā hipertensija, vārstuļu kaites. 4. Patoģenēze: Palielinoties sirds slodzei, kardiomiocīti un to kodoli palielinās izmēros. Izveidojas jauni sarkomēri. Šūnās palielinās proteīnu daudzums, kuri veido galvenās šūnu organellas – miofilamentus, plazmātisko membrānu, endoplazmatisko tīku, mitohondrijus. Šūnās notiek pastiprināta ATF un proteīnu sintēze. Hipertrofijai ir 2 stadijas: 1. Kompensatorā stadija – šūnām palielinoties, pastiprinās arī šūnu funkcijas. 2. Dekompensatorā stadija – šūnas funkcija sāk progresīvi samazināties (sakarā ar traucētu barības vielu difūziju, traucētu proteīnu sintēzi, mitohondriju skaita neatbilstību).
