Darbā tiek aplūkots „Indriķa hronikas” 1993. gada izdevums, ko no latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns. „Indriķa hronika” tiek uzskatīta par pirmo pilnīgāko rakstītās vēstures avotu, kas atspoguļo katoļticības izplatīšanu Baltijā un lībiešu, rietumlatgaļu un igauņu pakļaušanu 12. gs. beigās un 13. gs. pirmajos gadu desmitos (precīzāk 1225. – 1227. gadam). Šī hronika ir jāuztver kā specifisku krustakaru laika literatūras sacerējumu. Ir jāatzīmē, ka „Indriķa hronika” ir nosacīts apzīmējums šim darbam, jo par hronista personību tiek spriests no hronikas satura. Hronika nodēvēta iespējamā autora vārda latviskotajā formā. Par potenciālo hronikas autoru tiek uzskatīts Imeras latgaļu priesteri Heinricus (Indriķis), kas hronikā arī apraksta savu dzīvesgājumu. Nav precīzi zināms pie kādas tautības piederēja autors.1.=Indriķa hronika=3
2.=Atskaņu hronika=5
3.=Baltazara Rusova hronika=7
…
