-
Fakti par hokeja izcelsmi un pirmsākumiem
Fakti par hokeju Latvijā
1. Ainis Ulmanis grāmatā “Melnās ripas bruņinieki” pauž:
“Laikrakstos diezgan detalizēti aprakstīta 1909. gada 15. februāra (pēc jaunā stila – 28. februāra) sacensība starp Uniona un Strēlnieku dārza komandām, kas notika Dārzkopības biedrības slidotavā – netālu no hipodroma, tagadējā Grostonas ielā. (Cik simboliski – ap to vietu tagad slejas mūsu sarīkotā 2006. gada pasaules čempionāta halle! – I.O.) Būtībā šī bija pirmā hokeja spēle Rīgā, kas norisinājās gandrīz atbilstoši tālaika noteikumiem. Katrā komandā bija septiņi spēlētāji, laukuma izmēri 35x50 m, vairāki dalībnieki spēlēja ar Kanādas hokeja nūjām (pārējie – ar bumbiņas hokeja nūjām). Ledus kvalitāte bija diezgan slikta, jo nedaudz sniga. Ripa brīžiem atgādināja slapja sniega bumbu. Laukumam nebija apmaļu, tāpēc dažkārt nācās ilgi meklēt sniegā iemesto ripu. Spēlētāju sagatavotība nebija augstā līmenī, tomēr spēle ritēja raiti un interesanti. Uzvarēja Union (4:3). Kanādas hokejam Rīgā radās gan atbalstītāji, gan pretinieki.”
2. 1929. gadā bija klāt īstais brīdis, lai Latvija nopietni varētu pievērstos tam, ko mūsu dienās skatām Rīgas hallē. Sociāldemokrātiskie strādnieku sportisti (SSS – Strādnieku sports un sargs) bija priekšgājēji, Tautas augstskolas sporta kursos apguva hokeja ar ripu teoriju. Bet praksē pirmā sacensība (un uzreiz – starptautiska!) notika 1930. gada 15. februārī.
…
1. Spēles starp komandām, kurās ar nūjām tiek sists pa ripām līdzīgiem objektiem, ir tikušas spēlētas jau kopš ļoti seniem laikiem. 4000 gadus veci zīmējumi apbedījumos Ēģiptē attēlo sporta veidu, kas līdzinās lauka hokejam 2. Pirmo reizi vārds hokejs ticis izmantots 16. gadsimtā, bet tā izcelsme ir neskaidra. Tas varētu būt cēlies no seno franču vārda hoquet, kurš nozīmē — gana nūja, bet tas varētu būt cēlies arī no nīderlandiešu vārda hokkie. Parasti lielākā daļa no šīm spēlēm tika spēlētas uz parasta laukuma, bet 16. gadsimta Hendrika Averkampa gleznā, tas tika spēlēts arī uz ledus. 3. Pirmā sacensība ar mūsdienu hokeja iezīmēm notika 1875. gada 3. martā Monreālā, Kanādā, kad vārtos pirmo reizi stājās vārtsargi, bet katrā komandā bija pa deviņiem spēlētājiem. Trenkāta tika koka ripa, kaučuka darinājums parādījās 1877. gadā, bet īstais hokeja koks “ganu nūjas” vietā tika izgatavots 1880. gadā. Tīklu vārtos iekāra 1900. gadā – kad cauri vārtiem triektā ripa tika savainojusi kādu skatītāju. 4. Spēle kļuva populāra un 1883. gadā tika iekļauta Monreālas ikgadējā Ziemas karnevālā. 1893. gadā Kanādā darbojās jau ap 100 hokeja komandām. 1888. gadā Ziemas karnevālu apmeklēja Prestonas Lords Stenlijs. Lordu ļoti sajūsmināja hokejs un viņš nosprieda, ka labākajai komandai vajadzētu tikt apbalvotai. Stenlija kauss pirmoreiz tika pasniegts amatieru komandai Kanādā un tiek pasniegts vēl aizvien, tikai tagad tā tiek pasniegta katras sezonas spēcīgākajai NHL komandai. Tas tiek uzskatīts par vērtīgāko hokeja apbalvojumu. NHL, pēc vairākām citām islaicīgi pastāvējušām Ziemeļamerikas hokeja līgām, tika dibināta 1917. gada novembrī.
