Jāņa Lūsēna mūzikls Neglītais Pīlēns turpina mūziklu un rokoperu tradīcijas latviešu mūzikas kultūrā.
Rokopera ir muzikāli dramatisks žanrs, kura pamatā ir rokmūzika. Šis žanrs radies ASV un Lielbritānijā 1960. gados. Par pirmo rokoperu pieņemts uzskatīt H. Makdermota “Mati” (1967. gads). Par izciliem sasniegumiem rokmūzikas žanrā uzskata Endrjū Loida Vēbera darbus: “Jēzus Kristus Superzvaigzne” (1971), “Evita” (1978), “Kaķi”, “Operas spoks” u.c.
Mūzikls ir muzikāli scēniska izrāde, kurā tiek izmantoti dažādi estrādes un sadzīves mūzikas elementi; horeogrāfija, dramaturģija, kā arī operas māksla. Atšķirībā no operetes mūzikla dramaturģiskais materiāls iekļauj sevī arī vokālos un horeogrāfiskos ansambļus un var būt tikai komēdija, bet arī drāma. ‘
Kā žanrs mūzikls veidojas 20. gadsimta 20. - 30. gados ASV. Mūzikla avoti ir angloamerikāņu operas - balādes un muzikālās komēdijas ASV vienkāršo ļaužu teātros. Žanrs savu uzplaukumu piedzīvo no 1940. - 60. gadam, kad rodas tādi mūzikas šedevri kā Ričarda Rodžersa “Oklahoma”, Levjē Lou “Mana skaistā lēdija”, Leonarda Bernsteina “Vestsaidas stāsts” u.t.t. …
