LOGOPĒDIJA – zinātne par runas un valodas traucējumiem, par to profilaksi, atklāšanu un novēršanu ar speciāliem mācību un audzināšanas līdzekļiem. Logopēdija pētī runas darbības traucējumus, cēloņus, mehānismus, simptomus, gaitu un struktūru.
LOGOPĒDIJA – medicīnas un pedagoģijas nozare, kas pētī runas defektus, cēloņus un to novēršanas iespējas. (Zelmenis V. 17lpp).
Termins logopēdija cēlies no grieķu valodas vārdiem LOGOS – vārds, PAIDEV – audzinu, mācu, tātad – pareizas runas audzināšana.
Runas traucējumus pēta gan fiziologi, gan neirologi, gan psihologi, lingvisti u.c. Katrs no nosauktajiem speciālistiem to dara no sava redzes viedokļa, atbilstoši savas zinātnes mērķiem un uzdevumiem. Logopēdija ir speciālās pedagoģijas nozare. Tās struktūru veido pirmsskolas, skolas, pusaudžu un pieaugušo logopēdija. Logopēdijas mērķis ir izveidot zinātniski pamatotu mācību un audzināšanas sistēmu tiem cilvēkiem, kam ir runas traucējumi, kā arī runas traucējumu profilakses sistēmu. …
