-
Atmiņa
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Atmiņa | 4 |
| 2. | Atmiņas struktūra | 4 |
| 3. | Atmiņas pamatprocesi | 5 |
| 3.1. | Iegaumēšana | 5 |
| 3.2. | Iegaumēšanas problēmas | 6 |
| 3.3. | Iekalšana | 6 |
| 3.4. | Reproducēšana | 6 |
| 3.5. | Aizmiršana | 7 |
| 3.6. | Amnēzija | 8 |
| Secinājumi | 9 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 10 |
Šo tēmu izvēlējos, jo, manuprāt, nekas prāta darbības jomā neieņem tik svarīgu vietu kā atmiņas fenomens.
Daudziem pieaugušajiem un bērniem no dabas ir dota lieliska atmiņa, tomēr tikai retais ir atklājis to vienkāršo noslēpumu, kā šīs apbrīnojamās spējas pienācīgi pielietot. Atmiņa ir mūsu saprāta spēja fiksēt informāciju, to uzglabāt un, kad vajadzīgs, reproducēt vai aktualizēt. Atmiņa savieno pagātni, tagadni un nākotni, un tai ir svarīga loma izziņas attīstības un mācību procesā. No tā, ko agrāk esam uztvēruši, pārdzīvojuši, redzējuši, nekas nepazūd, tikai it kā paslēpjas nepieejamās vai grūti atrodamās vietās. Dažkārt šī informācija var uzpeldēt arī tad, kad priekšmeti vai notikumi uz mums vairs tieši neiedarbojas.
Atmiņa ir psihisks izziņas process, kurā cilvēks iegaumē, reproducē un aizmirst domas, jūtas, tēlus, kustības, un zināmos apstākļos spēj atsaukt apziņā no jauna pat tad, kad priekšmeti un parādības uz sajūtu orgāniem vairs nedarbojas.…
Atmiņa ir psihisks izziņas process, kurā cilvēks iegaumē, reproducē un aizmirst domas, jūtas, tēlus, kustības, un zināmos apstākļos spēj atsaukt apziņā no jauna pat tad, kad priekšmeti un parādības uz sajūtu orgāniem vairs nedarbojas. Atmiņai ir ļoti liela nozīme cilvēka dzīvē, jo pateicoties tai tiek uzkrātas zināšanas, kuras, savukārt, tiek izmantotas atbilstoši vajadzībām. Bez atmiņas cilvēks nepārtraukti atrastos jaundzimušā bērna stāvoklī. Tas nespētu pat iemācīties staigāt, jo momentā aizmirstu kustības. Atmiņa saista cilvēka pagātni, tagadni un nākotni. Nemaz tik sen atpakaļ, kad daudzi cilvēki neprata ne lasīt, ne rakstīt, laba atmiņa - precīza atcerēšanās - bija vienīgais pieredzes un zināšanu uzglabāšanas veids. Mūsdienās, pateicoties izglītībai un tehnisko iespēju straujajai attīstībai, cilvēks saņem aizvien vairāk informāciju. Laika gaitā izveidojušies dažādi tās uzglabāšanas veidi; sākot no rokasgrāmatām, enciklopēdijām un vārdnīcām līdz kompjuterizētām datu bankām un programmām. Būtiski kļūst prast lietot un attiecīgi izmantot dažādos informācijas ieguves avotus. Atmiņu pētī vairākas zinātnes: psiholoģija, fizioloģija, bioķīmija u.c. Liela loma iegaumēšanas procesā ir domāšanai, kas dod iespēju salīdzināt jaunās zināšanas ar iepriekšējām, dibināt jēdzieniskus sakarus. Neattīstot atmiņu un nepārzinot tās likumības, cilvēks nenovēršami iegūst vienīgi nenoturīgas zināšanas, neizkoptu domāšanu un lielu laika patēriņu jaunu zināšanu apguvē. Tātad atmiņu var attīstīt. Cilvēkus ar labi attīstītu atmiņu mēdz saukt par cilvēkiem ar «vieglu galvu.»
