Sākumā šumeri dzīvoja ciemos. Ciemi izveidojās augstākās vietās, lai tos nesassniegtu plūdi. Ciemus citu no cita atdalīja purvi vai smiltāji. Svarīgi kopīgi veicami uzdevumi lika ciemiem apvienoties. Vajadzēja nosusināt purvus, ierīkot kanālus, dambjus un ūdenskrātuves. Apūdeņošanas ierīču izveidošana palielināja zemkopībai izmantojamās zemes. Divupe tagad spēja paēdinat vairāk cilvāku. Ciemu skaits pieauga. Tie izveidojās nelielā attalumā cits no cita. Starp ciemiem notika cīņas par zemi un ūdeni. Bija jāatvaira arī kaimiņu cilšu uzbrukumi. Nereti tuvākie ciemi apvienojās uzbrukumiem un aizsardzībai.
Attīstoties saimniecībai, radās nabadzīgie un bagātie, atkarīgie un ietekmīgie.. Kopīgais darbs, savaldot plūdus, kopējas cīņas pret kaimiņu ciltīm iemācija pakļauties kopējai valdībai un likumiem. Radās cilvēki, kuri vadīja, pavēlēja un kuriem pārejie paklausīja. Izveidojās valsts ar valdnieku priekšgalā. Tas notika 4. gt. p.m.ē. Šumeru valdnieku sauca lugala – “lielais vīrs”.…
