Acs pielāgošanās spēju skaidru attēlu saskatīšanai dažādos attālumos nodrošina speciāls mehānisms, kura anatomisko pamatu veido ciliārais muskulis un lēca. Tomēr funkcionālā šī mehānisma būtība arī līdz šim brīdim nav līdz galam izpētīta, ko pierāda daudzu akomodācijas teoriju esamība-G. Helmgolca, M. Čeninga, A. Gulstranda A.Pfluga, A. Nikolaina un citu autoru. Neapšaubāmi, ka akomodācijas mehānisms ir sarežģīts un ar gadiem cilvēkam akomodācija pavājinās, ko izraisa dažādi faktori. Tātad, kas ir akomodācija un kādēļ tā pavājinās cilvēkam fizioloģiski novecojot?
Acs akomodāciju var definēt šādi: akomodācija ir sensoro, neiromuskulāro un biofizikālo fenomenu komplekss, ar kuru palīdzību notiek vispārēja, ātra acs optiskā stipruma maiņa sekojot objektiem dažādos attālumos, kura uzdevums ir uz tīklenes saglabāt asu attēlu, jeb vienkāršāk sakot, tā ir acs pielāgošanās spēja dažādiem attālumiem. …
