Tas, ko mēs domājam, agri vai vēlu kļūst par realitāti. Ja mēs domājam darīt ko sliktu vai teikt ko sliktu, tas nemanāmi kādā brīdī kļūs redzams arī citiem. No tā izriet, ka domas ir grēka pirmsākums.
Un tomēr, lai gan domas nespēj dzirdēt un redzēt apkārtējie cilvēki, ir Kāds, kas to spēj. Un tas Kāds spēj arī attiecīgi mūsu darbiem vadīt indivīda izrādi, veicinot mūsu dzīvē patīkamus, pozitīvus notikumus, kā arī tieši pretēji – dot mums ciešanas, ilgas un bēdas.
…
