Skaistumkopšana un mode Senajā Ēģiptē

Tempļu kolonnu reljefi un kapenēs atrastās freskas dod iespēju gūt ziņas arī par ēģiptiešu tērpiem un rotaslietām. Galvenā seno tautu tērpu iezīme ir to nemainība. Katra apģērba detaļa ir pārdomāta un pamatota. Nav nekā lieka. Lai arī tērps veidots, izmantojot kontrastus, nemazinājās tā harmoniskais kop veids.
Faraona un viņa ģimenes apģērbs, ka arī priesteru tērps atšķīrās no parastu ļaužu apģērba. Tie atšķīrās ne tikai ar dārgiem audumiem, bet arī ar lielu skaitu priekšmetiem – jostām, apmetņiem, šallēm, galvas segām, rotājumiem un zīmēm.
Vēsturnieki iedala Ēģiptes vēsturi trīs periodos:
• Senajā,
• Vidējā,
• Jaunajā.




Skaistumkopšana Senajā Ēģiptē

Vēsturisku pētījumu ceļā ir atklātas seno ēģiptiešu formulas jeb ieteikumi, kā var atbrīvoties no izstaipītas ādas (sevišķi pēc grūtniecības), samazināt krunku rašanos, vai kā atbrīvoties no rētām.
Arī vīrieši bija iejaukti skaistuma pasaulē un arī viņiem bija savi paņēmieni kā veicināt matu augšanu un kā atbrīvoties no kailiem plankumiem uz galvas. Skaistums un pašpārliecinātība ieņēma lielu daļu ēģiptiešu dzīvēs.
Mākslā un senajos zīmējumos Senās Ēģiptes iedzīvotāji atainoti slaidi ar platiem pleciem un labu miesas būvi. Sievietes attēlotas ar noapaļotām krūtīm, šauru vidukli un plakanu vēderu. Viņi sevi kopa, valkāja elegantas drēbes, veidoja krāšņas un greznas frizūras (nereti valkāja parūkas), un valkāja rotaslietas.
Paruna ‘’Tīrība ir nākamā aiz ticības’’ varētu būt Senās Ēģiptes sieviešu radīta. Tīrība un higiēna bija pamats visam skaistumam. Netīrs ķermenis, vai tāds, kas nepatīkami oda, tika uzskatīts par nepievilcīgu. Sievietes, kuras to varēja atļauties, veidoja attīrošu pastu no ūdens un ogļskābā nātrija. Kad sieviete nomazgājās, viņa ieziedās ar mitrinošu eļļu un iesmaržojās ar vīraku vai mirrēm. Pat nabadzīgākās sievietes varēja atļauties kādu no šīm eļļām. Tas ne tikai uzlaboja ādas izskatu un stāvokli, bet arī pasargāja no sausuma un karstuma.
Ēģiptietēm patika sevi palutināt ar kosmētiku: bālos un iedzeltenos toņus pagatavoja no dzelzs oksīda, smiņķi aizvietoja ar malahītu, vara rūda bija pamata sastāvdaļa zaļo toņu kosmētikai, ar ko tika rotātas acis. Zaļā krāsa simbolizēja auglību un ražību. Tumši pelēkās acu ēnas tika iegūtas no rūdas, kas saukta par “galenu”. Acu kosmētikai bija ne tikai dekoratīvs, bet arī gan maģisks, gan medicīnisks nolūks. Galena ne tikai pasargāja kosmētikas lietotāju no “Ļaunās Acs”, bet bija arī dezinficējoša.
Sievietes kopa ne tikai savus ķermeņus, bet arī drēbes; to, ka Senās Ēģiptes sievietes tika iemasētas ar eļļām, tērptas smalkās drānās un rotātas ar ziediem, liecina laika gaitā veidotie senie zīmējumi. Ēģiptiešu gravīrās ir atklātas matu ķemmes un sprādzītes.

…