-
Ideāls
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Ideāls antīkajā filozofijā | 4 |
2. | Ideāla modeļi postklasiskajā filozofijā | 7 |
Secinājumi un priekšlikumi | 10 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 11 |
Ideālisma pamatā ir atzinums, ka materiālais gars veido visa esošā pamatu un būtību. Jau pirmatnējās kopienas sabiedrības morālē nav priekšstata par tikumisko ideālu. Pirmo reizi tas lielu nozīmi gūst kristīgajā pasaulē, kad cilvēki sāk apzināties pretrunu starp varbūtību un īstenību. Tad fantastiskais, morāli pilnīgās personības tēls Jēzus Kristus tiek pretstatīts nepilnīgajiem, vienkāršajiem mirstīgajiem. Šis ideāls ir vērsts uz pagātni nevis uz nākotni un tiek tēlots kā liels moceklis, nevis kā aktīvs cīnītājs par dzīves pārveidošanu. Kristīgajā morālē ideāls iedomājams kā kaut kas cilvēkiem nesasniedzams. Atšķirībā no morāles normām, kas nosaka cilvēku uzvedību ikdienišķās dzīves situācijās, ideālais rāda cilvēka tikumiskās audzināšanas un pašaudzināšanas galamērķi, dod labāko paraugu, pēc kā jātiecas.1
Ideālais ir cilvēka apziņas raksturojums, kas pamatots uz tās gnozeoloģisku pretstatīšanu materiālajam, matērijai. Zināšanas par pasauli ir ideāla lietu objektīvo sakaru forma. Taču šai formai nav patstāvīgas esamības, tā pastāv tikai sakarā ar cilvēka darbības objektīvās pasaules savstarpējo attiecību. Tāpēc atšķirībā no patstāvīgi, objektīvi pastāvošās pasaules, zināšanas par to un apziņa, visumā ir raksturojams kā ideālais.
Līdzīgs priekšstats par ideālo ir arī ideālisma piekritējiem. Piemēram: Kantam ideāls ir nesasniedzams tēls, kas nekad nevar kļūt par īstenību. Kaut arī pagātnes ideāli bija atrauti no dzīves, tie vienmēr iemiesoja sevī noteiktus vēsturiskus cilvēku centienus. …
Ideāls ir augstākā pilnība, nevainojams un cildens paraugs. Vai mēs bieži domājam, kādi esam, kā izturamies un kā veidojas mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem? – Nē. Taču tas būtu jādara biežāk nekā mēs to vēlētos. Ideāls ir katra īstenība tās visaugstākajā patiesībā. Ideāls ir sava īstā es realizācija. Ideāls ir katrā cilvēkā un arī šķēršļi tā sasniegšanai ir katrā pašā no mums. Darba mērķis ir izpētīt izvirzītos ideāla indivīda un ideālas sabiedrības modeļus antīkajā filozofijā un postklasiskajā filozofijā.
