Vārdu futūrisms iespējam tulkot kā ‘nākotnes māksla’ ( no latīņu Futurum- nākotne). Tā laikmetīgās mākslas vēsturē bija pirmā kustība, kas pasludināja, ka viss ir sākams no nulles, ka atšķirama jauna lappuse. tas aizsākas un izplatās galvenokārt Itālijā un Krievijā. Futūrisms oficiāli dzimst ar dzejnieka, mākslinieka un polemiķa F.T. Marineti rakstu avīzē 1909.g.: “Nojauksim muzejus šīs kapsētas, mākslas darbam ir jābūt agresīvam. Sacīkšu mašīna ir daudz skaistāka par Samotrākes Nīki.” Virziens piedzīvo spožu uzplaukumu Itālijā līdz pat 1916.g. un izpaužas literatūrā, teātra mākslā, kino mūzikā, arhitektūrā, tēlniecībā un glezniecībā. Futūrisma pamatā ir ideja, ka vecā pasaule ir visā pilnībā un bez ierunām noliedzama un tās vietā liekama jauna- tāda kur valda tehnika, ātrums un revolūcija. glezniecība centās attēlot kustību tās secīgos stāvokļos, izmantojot formu pārbīdi, krustošanos, saplūšanu, vairākkārtējus motīvu atkārtojumus.
Futūrisms pēta neoimpresionismu teoriju un smeļas iedvesmu analītiskajā kubismā. Pievērsuši skatu nākotnei gleznotāji cildina jauno tehnoloģiju pasauli. Viņus aizrauj viss modernais- ātrums, jaunie dzinēji, transporta līdzekļi.…
