Tomāti ir viengadīgi nakteņu dzimtas dārzeņi. Uzturā tos lieto gan svaigā, gan pārstrādātā veidā: sulās, biezeņos, mērcēs, salātos. Tomātos ir daudz C vitamīna un karotīna, tāpēc tie ir ļoti veselīgi. Tie ir arī bagāti ar minerālvielām – kalciju, nātriju, magniju, dzelzi, kā arī ar dažādām organiskajām skābēm.
Tomāta stublājs ir 50-120 cm augsts, sulīgs, mazliet šķautņains, zarots. Lapas pamīšas, nepārī plūksnaini saliktas. Auglis – tumšsarkana, sārta, orandžsārta, dzeltena, balta dažādas formas un lieluma oga. Ziedkopa – ritulis.
Tomātu dzimtene ir Dienvidamerika. Eiropā tie parādījās vispirms Spānijā, Itālijā, pēc tam Francijā, Dānijā un Anglijā. Šī auga savvaļas formas līdz šim laikam sastopamas Kanāriju un Filipīnu salās un Peru. Tomātus ilgi audzēja kā dekoratīvus augus, Vācijā tos audzēja podos, bet Krievijā orandžērijās kopā ar dažādām retām puķēm.…
