Ekonomiskās reformas pārejas ekonomijā (lietots vārds ekonomija, jo ekonomika ir tikai kā zinātne, kas ir teorētiska, bieži latviešu valodā lietots nepareizi). Šoka terapijas modelis radies Polijā līdz ar stabilizācijas un liberalizācijas programmu un tai vēlāk pievienojās arī tādas valstis kā Čehoslovākija, Bulgārija, Krievija, Albānija, Igaunija, kā arī Latvija 1993. gadā. Kas attiecas tieši uz Krieviju, tad par to tika teikt, ka Krievijas situācijai var palīdzēt tikai šoka terapija, lai tiktu galā ar jebkuru šīs valsts problēmsituāciju1. Šoka terapijas galvenais aspekts ir tāds, ka visām pārmaiņām valstī ir jānotiek nekavējoties un vienlaicīgi. Fragmentētas pārmaiņas ir neefektīvas. No tā seko, ka mikroekonomiskās un makroekonomiskās pārmaiņas konkurē savā starpā. Tika teikts, ka Polijas mērķis ir izveidot ekonomiju, likumīgu un institucionālu bāzi privātajiem uzņēmējiem viena gada laikā – izdarīt lēcienu tirgus ekonomikā2.
Pakāpeniskās ekonomikas neoklasiskais skatījums izteica vajadzību, ka ekonomiskajām, institucionālajām, politiskajām un ideoloģiskajām struktūrām ir jāmainās pakāpeniski, lai notiktu liberalizācija. Reformu programmas ieviešana prasīja dzīves standartu minimizēšanu, citādi visas sabiedrības sociālā pastāvēšana būtu likta uz riska. …
Amerikas ekonomikas un socioloģijas žurnālā publicētais pētījums par pārejas perioda neoklasisko modeli salīdzina šī modeļa divas dažādas pieejas – šoka terapiju un pakāpeniskās pārejas modeli . Bijušās Padomju Savienības teritorijā visā tiek realizētas neoklasiskās pārejas pārmaiņas, tikai atsevišķās valstīs citādākas pārmaiņas. Neoklasiskais modelis paredz pāreju no centralizētas pārvaldes sistēmas un ekonomikas uz kapitālistu ekonomiku un brīvo tirgu, kurš paredz liberalizāciju, stabilizāciju un privatizācijas politikas, kas balstītas neoklasiskajā ekonomijas analīzē. To ir radījušas un galvenokārt ieviesušas dzīvē starptautiskās valūtas organizācijas – Starptautiskais Monetārais fonds un Pasaules banka. Tomēr diskusijai starp abām pieejām nav nekā kopīga ar mērķi, jo tas abos gadījumos ir viens – sasniegt brīvā tirgus ekonomiku. Vienīgais diskusijas objekts ir tas, cik ātri ir jānotiek pārmaiņām, lai valsts sasniegtu pēc iespējas labāku ekonomisko rezultātu. Pētījuma mērķis ir parādīt, ka atšķirība starp šoka terapijas atbalstītājiem un pakāpenisko pārmaiņu atbalstītājiem ir nebūtiska. Abas stratēģijas beigu beigās iesaka dažus elementus no abām, kas būtu piemērojamas pārejas ekonomikas izvēlē. Tāpat abas pieejas atzīst, ka pārejas perioda ekonomikas modelis ir atkarīgs no tā, kādas institucionālās un politiskās pārmaiņas tiek veiktas valstī.
