| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Nikolo Makjavelli | 4 |
| 3. | Nikolo Makjavelli uzskati | 6 |
| 4. | Ieskats Nikolo Makjavelli darbā “Valdnieks” | 9 |
| 5. | Secinājumi | 14 |
| Izmantotās literatūras saraksts | 15 |
Renesanses laikmets tiek uzskatīts par vienu no spožākajiem un interesantākajiem posmiem Rietumu attīstības civilizācijas vēsturē. Šis laikmets dziļi un auglīgi ietekmē visu turpmāko civilizācijas attīstības gaitu. Vārds “renesanse” nozīmē atdzimšana.
Īstā renesanses dzimšanas vieta ir Itālija. Tieši tur uz antīkās un viduslaiku kultūras bāzes rodas jaunas savdabīgas garīgās realitātes formas, kurām līdzīgas neatradīsim nevienā citā pasaules daļā. Vēsturnieku vidū nav vienprātības par renesanses hronoloģiskajiem ietvariem. Nav šaubu, šajā laikmetā pilnībā iekļaujas 15. un 16.gs., kuros vispilnīgākajā veidā atklājās renesanses savdabība. Renesanse izaug no viduslaiku kultūras, tā neiezīmē pārrāvumu vēsturiskās attīstības gaitā, tā nav arī absolūta opozīcija – tā apliecina citu pasaules redzējumu.…
Viens no lielākajiem renesanses filozofijas sasniegumiem ir jaunas tiesību un politiskās filozofijas izveide, tās atbrīvošana no pakļautības reliģijai un baznīcas interesēm. Īpaša loma te pieder Florences diplomātam, vēsturniekam un rakstniekam, Leonardo da Vinči laikabiedram, Nikolo Makjavelli (Machiavelli Nicolo di Bernardo, 1469. – 1527.). Viņš aizsāka jaunu politiskās domas laikmetu, tādejādi aizsākot politisko pētīšanu, balstoties uz jēdzienu “valsts” un pašu politikas vēsturi. Makjavelli atdzīvināja klasisko vispārināšanas metodi, balstoties uz dažādu politiskās dzīves formu salīdzināšanu un ieviesa jēdzienu “valsts”. Viņš noliedza abstraktus politiskos ideālus, balstoties uz politiskās situācijas pētīšanu un atklāja politisko vērtējumu relativitāti.














