-
Demokrātija pasaulē
Bet es nevaru piekrist tam, ka krīzi ierosināja tieši Tautu Savienība un Versaļas miera līgums. Es sapratu, ka Tautu Savienības galvenie mērķi bija miers starp valstīm, vienošanās par savstarpējo drošību un konfliktu atrisināšanu sarunu ceļā, nevis kara, tādēļ tie būtu pārkāpuši vienošanos, ja to būtu ierosinājuši.
Es uzskatu, ka jebkurus konfliktus var atrisināt ar pārrunām un vienošanos. Kara laikā gāja bojā vairāki miljoni cilvēku, kas nebija vajadzīgs Antantei un Trejsavienībai. Valstīm vajadzēja vairākus gadus, lai atkoptos no kara izraisītajām sekām. Es pozitīvi vērtēju to, ka izveidojās jaunas valstis, kas joprojām pastāv, un viena no tām ir Latvija. Tika pieņemti līgumi par to, ka strīdi ir jārisina sarunu ceļā nevis karu. Negatīvi vērtēju, ka veidojot valstu robežas dažkārt netika pievērsta uzmanība etnogrāfiskajam principam, tādēļ valstīs bija vērojams diez gan liels nacionālo minoritāšu īpatsvars, kas izraisīja etnogrāfiskus konfliktus. Arī pasaules ekonomiskā krīze ir negatīvi vērtējama, jo cilvēkiem bija bezdarbs, daudzi uzņēmumi bankrotēja, pazeminājās cilvēku dzīves līmenis un cilvēkiem bija jādomā kā izdzīvot, jo šādos apstākļos tas bija grūti.
…
Pēc Pirmā pasaules kara beidza pastāvēt vairākas impērijas, piemēram, Austroungārijas republika, Osmaņu impērija un Veimāras republika. Šo impēriju vietā veidojās jaunas valstis, piemēram, Latvija, Lietuva un Igaunija. Protams, bija arī uzvarētājvalstis, kam Veimāras republika (demokrātiskā Vācijas valsts) izmaksāja reperācijas, jo tā bija pasludināta par galveno vaininieci kara izraisīšanā. 20.gadsimta beigās sākās pasaules ekonomiskā krīze, kur miljoniem amerikāņu pārdeva savas akcijas, pieauga bezdarbs, veidojās preču pārprodukcija un pazeminājās iedzīvotāju dzīves līmenis.
