-
Ūdens plūsma vaļējās gultnēs
Sastopamās augsnes pārsvarā ir iekultivētas aluviālas karbonātaugsnes, krastu nogāzēs – erodētas augsnes. Pie upēm sastop arī velēnu glejaugsnes, velēnpodzolētās glejaugsnes, lēzenākās nogāzēs – brūnaugsnes. Atsevišķās vietās – tipiskais podzols, velēnu podzolaugsnes (Latvijas ģeogrāfijas atlants, 2009.)
Pateicoties brūnaugšņu auglīgumam Abavas krastu ielejas ir viena no vislabāk iekultivētajām senlejām Latvijas teritorijā Abavas krasti atrodas dabas parka teritorijā, tāpēc lauksaimniecība vietām ir ierobežota. Abavas tuvumā ir sastopami tādi derīgie izrakteņi kā māls, smilts un grants, kā arī neatsverams ir pats saldūdens resurss. Mežainums – aptuveni 50%, kas palielinās aiz Sabiles un dominē no Rendas līdz Abavas ietekai Ventā. Pateicoties mitruma režīmam izveidojušās kūdras ieguves vietas. (Latvijas daba, 1994.-1998.). Abavas upes tuvumā izvietojušās vairākas urbānas teritorijas, kas vienlaikus ir arī kultūrvēsturiska vērtība – Kandava un Sabile, kā arī citas, mazākas apdzīvotas vietas – Renda, Veģi, Valgale, Priedes u.c. (Latvijas ģeogrāfijas atlants, 2009.).
Abavas izbūvēta hidroelektrostacija - Bišpēteru HES (Valsts Vides dienests, 2009.) un netiešā upes ielejas apkārtnē notiek koksnes iegūšana. Abavas upei vietām pietuvojas autoceļi. Abavas upe ir bagāta ar zivju resursiem, piemēram, Asari, Ālanti, Raudas, Līdakas, Sapali, Vimbas u.c., bet noteikti makšķerēšanas ierobežojumi, nenotiek rūpnieciska zivju makšķerēšana (Ministru kabinets, 2009.).
…
LABORATORIJAS DARBS Nr.1 Ūdens plūsma vaļējās gultnēs (upēs, straumēs, kanālos) Šķērsprofils Nr. 27 Pieaugot upes ūdens līmenim, pieaug caurplūdums (2.attēls), jo upes šķērsprofila laukums kļūst lielāks. Pastāv nelineāra sakarība, līnija līdz ar katru nākamo punktu palielinās vidēji par pusi un veidojas izliekta līkne, jo iespējami dažādi traucēkļi, piemēram, negluda gultne (ar lieliem akmeņiem, oļiem), aizaugums (dūņas), ledus režīms (sablīvējumi, pastiprināta notece pavasara periodā u.c. sezonālas ūdens režīma izmaiņas). Šajā šķērsprofilā redzams, ka labais krasts ir lēzenāks, kreisais – stāvāks. Upes ar līdzīgu raupjuma koeficientu ir Rēzeknes upe, Vēdzele, Imula, Amula, Valgale, Īvande, Virbupe, Rūjai u.c., tāpat uz lielāko daļu no šīm upēm var attiecināt arī līdzīgu vai tādu pašu ūdens virsmas slīpumu (Zīverts A., 2004.).
