Cilvēkam savās domās, darbos, izjūtās, emocijās, vārdos un lietās vienmēr ir jācenšas saskatīt gaisma – viss labais un skaistais. Bērnībā, kad biju sastrādājusi nedarbus un biju sarāta, sūdzējos vecmammai un viņa man vienmēr teica, ka katram mākonim, lai cik tas liels, tumšs un draudīgas arī neizskatītos vienmēr ir zelta maliņa, ka uzspīdēs saulīte un atkal viss būs labi... Tad es vēl nespēju saprast kā saules gaisma var atrisināt manas „milzīgās” problēmas... Kopš bērnības man ir mācīts, ka tumsā mīt viss sliktais un gaismā labais. Arī pasakās tiek apgalvots, ka ellē ir tumšs, bet debesīs gaišs....…
