Pilnīgi pretēja bija Kloda Frolo attieksme pret Kvazimodo. Viņš it kā izlikās, ka mīl Kvazimodo, bet patiesībā viss, ko viņš bija darījis viņa labā bija tikai, lai atpelnītu it kā neizdevušos solījumu par sava brāļa izaudzināšanu. Klods spēja noskatīties kā viņa audžudēlu per ar pātagu visas pilsētas priekšā un pēcāk apmētā ar atkritumiem, kā arī pats iecirta Kvazimodo ar pātagu pa seju. Tas parādīja Kloda Frolo patieso dabu un to, ka viņā iekšā patiesībā nebija nekāda labestība un mīlestība.
Romāns ir sarakstīts it kā ar melnbaltiem teikumiem, kur pēc katra balta teikuma seko melns teikums, pretstatā iepriekš teiktajam. Autora tēlojumā var noprast, ka, viņaprāt, pasaule sastāv no konfliktiem un ka tikai no diviem pretstatiem var veidoties viens vesels. Tieši tāpēc Igo romāni, tajā skaitā arī šis, ir izcili literatūras paraugi, jo grāmata balstās uz vairākām lietām, kuras būtiski un, bieži vien, neparedzami ietekmē viena otru, kas ļauj grāmatai izvērsties par notikumu ķēdi, kurā viss ir saistīts. Un šajā ķēdē ir tikai divu veidu posmi: balti un melni.
…
