-
Latviešu rakstu zīmes
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Latviešu rakstības pirmsākumi | 4 |
2. | Latviešu rakstu zīmes | 6 |
2.1. | Dieva zīme | 6 |
2.2. | Saules zīme | 7 |
2.3. | Mēness zīme | 7 |
2.4. | Pērkona krusts | 8 |
2.5. | Zvaigznes | 8 |
2.6. | Laimas zīme | 9 |
2.7. | Māras zīme | 9 |
2.8. | Ūsiņš | 10 |
2.9. | Jumis | 10 |
2.10. | Zalktis | 11 |
3. | Uz kā senlatvieši rakstīja? | 12 |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 13 |
3. Uz kā rakstīja senlatvieši
Kā līdz mūsu dienām saglabājušies tūkstošiem gadu veci rokraksti? Senajos laikos tekstus, izņemot akmenī vai metālā iekaltos, periodiski atjaunoja. Klosteros mūki pārrakstīja Svētos Rakstus, svēto dzīves aprakstus un valdnieku hronikas. Turpretī pagānu, par kādiem kristīgajā pasaulē uzskatīja arī senlatviešus, reliģiskie sacerējumi netika glabāti un saudzēti. Rakstu zīmes uz svina vai alvas Latvijas klimatiskajos apstākļos varētu arī nesaglabāties. Ja temperatūra ir zemāka par istabas temperatūru, alva no metāla var pārvērsties pulverveida stāvoklī, bet vairāki svina sāļi šķīst ūdenī. Aptuveni 10. gadsimtā Eiropā iepazina papīra ražošanas noslēpumu. To zināja arī senie slāvi, taču papīrs bija ļoti dārgs un papīra lapām Latvijas klimatiskajos apstākļos nebija cerību saglabāties.
Svarīgu informāciju tetovēja. Iespējams, ka senlatvieši savus svarīgos vēstījumus tetovēja uz tā cilvēka ādas, kuram vēstījums bija jānogādā. Arābu ceļotāji savās piezīmēs par Austrumeiropu 10. gadsimtā raksta, ka tetovēšana starp vietējiem bijusi ļoti plaši izplatīta. Latvijā šādu piemēru nav, bet piemēram, tradicionālais jakutu tetovējums sniedza informāciju gan par dzimumu, gan par to, pie kuras ģints cilvēks pieder.
…
Rakstu var pieskaitīt pie lielākajām cilvēces vērtībām. Tautas dala tādās kurās lietoja rakstu zīmes un tādās kurās to nebija. Raksts un valoda ir cilvēku sazināšanās, pie kuriem var arī pieskaitīt žestus un dažāda veida signālus (krāsu, dūmu, bungu rīboņu, svilpienu, plaukstu sišanu u.t.t.). Rakstu pētnieku, vēsturnieku galvenais uzdevums ir noskaidrot, kā raksts kas nodeva tikai domas nozīmi, pakāpeniski pārveidojās par fonētisko rakstu. Var pieļaut, ka civilizācijas pirmsākumos cilvēki rakstīja ar nūjiņām, zariem, asiem akmeņiem un pirkstiem izmantojot ogli, sulu un okeru.