SECINĀJUMI
Lielākā daļa no mums dzīvojam un strādājam mums zināmās vietās, parasti tur, kur mēs esam izauguši, vai līdzīgās tām, kurās tikām audzināti. Un gandrīz visi cilvēki, kurus mēs satiekam, mēdz būt līdzīgi mums tādā nozīmē kā etniskā izcelsme, līdzīga pārliecība, kopīgas vērtības un runā tajā pašā valodā vai vismaz dialekta variantā. Tomēr straujas dzīves ritmā cilvēki vairāk ceļo, dodas uz citām valstīm ar dažādiem mērķiem: strādāt, mācīties, mācīt, palīdzēt, iekarot.
Var secināt, ka starpkultūru komunikāciju un cilvēka iekļaušanu citas kultūras vidē nereti pavada emocionālais sasprindzinājums. Līdzīgi kā jebkurā neierastā situācijā ar nepazīstamu cilvēku, tāpat arī starpkultūru kontakti ietver sevī stresa komponentu. Akulturācijas stresa izpausmes par nozīmīgāku simptomu var pieņemt trauksmainības sajūtas pastiprināšanu. Lai komunikācija starp dažādu kultūru cilvēkiem norisinātos veiksmīgi, ir svarīgi šo stresu apzināties un prot pārvarēt. Pētījumu un eksperimentu rezultātiem, kas saistīti ar akulturācijas stresa, kultūras šoka fenomenu ir svarīga nozīme. Tie liecina, ka negatīvas emocionālas sekas, izraisītas cilvēkam atšķirīgajā kultūras vidē var būt par cilvēka nopietnu problēmu. Praktizējošo psihologu konsultatīvā darba mērķis var būt cilvēka tā saucamā akulturācijas stresa seku pārvarēšana un neitralizēšana.
…
