Pašanalīze
Prakse tika izieta manā darba vietā. Guvu vairākas idejas ( bērnu darbiņos, grupiņas noformējumā). Mācījos kopā ar bērniem dažādas tēmas un nodarbības, jo ne visās nodarbībās viss notika kā iecerēts, jo bērni ir neprognozējami un skolotājam ir jābūt gatavam, jebkurā laikā mainīt nedēļas tēmu, savu stāstījumu, atbildēt uz neskaitāmajiem jautājumiem – Kāpēc?! Skolotājam ir jājūt bērni, viņi jāuzklausa. Es centos ieklausīties bērnos, sadzirdēt viņu idejas un tās kopīgi īstenot. Bērnos rodas milzu prieks, ka viņi tiek uzklausīti un viņu idejas tiek pieņemtas un īstenotas. Šāda mācīšanās bērniem paliek atmiņā un viņi labāk iemācas, jo nekas nav piespiests.
Prakses laikā man visas vadītās nodarbības patika, bērniem patika uzdevumi, it īpaši tie, kuriem paši bija idejas autori. Ievēroju, ka bērniem ļoti patīk nodarbības, kuras notiek ārā, viņi jūtas brīvāki. Bērni ir saimnieciski un viņiem ļoti patīk, ka viņi ir atbildīgi par savu rotaļlaukuma kārtību.
Es cenšos sevi pilnveidot ikdienu. Daudz jaunas lietas iemācos no bērniem, par to kā viņi skatās uz šo pasauli. Galvenais, es ļāvu bērniem justies brīviem, nesaspringtiem un nebēdāties, ja kas noiet greizi. Tieši otrādi, centos viņos iemācīt dzīvot ar prieku, smaidu un dalīties ar labo, kas viņos ir – sirsniņā.
Prakses laikā centos izpildīt uzdotos mērķus un uzdevumus, uzskatu, ka esmu tikusi ar to galā. Esmu secinājusi, ka man vēl ir kur augt un sevi attīstīt, pilnveidot profesionālajā ziņā. Prakses laiku izmantoju lietderīgi.
…
