Abos darbos saglabājas autora interesantā, bagātā, dažreiz sarežģītā, piesātinātā ar nepazīstamiem vārdiem, romantiskā un ļoti skaistā valoda. Nedaudz apgrūtina uztveri daudzi sarežģītie un mūsdienu cilvēkam nesaprotamie vārdi, jo darbu rakstīja par renesanses laikmetu, un tā laika valoda atšķīrās no mūsdienu valodas ar to, ka agrāk cilvēki izteica cieņu pret sarunbiedru un izmantoja pieklājības formas. Režisors Bazs Lurmans gribēja atsvaidzināt seno traģēdiju un parādīt, ka arī mūsdienās var pastāvēt stipra un kaislīga mīlestība, tāpēc filmas darbība notiek tieši mūsdienās. Ar tās palīdzību viņš cerēja panākt to, ka cilvēki aizdomāsies par īstām jūtam, par to, ka mīlestībai nav svarīgs laiks un vieta. Diemžēl mūsdienās cilvēki ar mazāku nopietnību attiecas pret mīlestību, jūtas ļoti bieži ir tikai paviršas, virspusējas un tie nespēj upurēt savu dzīvību, lai izglābtu naidīgas dzimtas, kā to izdarīja lugas galvenie varoņi. Bazs Lurmans atstāja arī visus galvenos varoņus, kādi tie bija lugā.…
