Izlases metode ir pētīšanas metode, pēc kuras iespējams, novērojot tikai daļu no pētāmā objekta vienībām, iegūt reprezentatīvus pētāmo objektu raksturojošos rādītājus. Atkarībā no objekta vienību aptveres pilnīguma izšķir pilno novērošanu un nepilno novērošanu. Pilnajā novērošanā tiek aptvertas visas pētāmās kopas vienība jeb ģenerālā kopa. Nepilnās novērošanas pamats ir izlases novērošana. Izlases metodes matemātiskais pamats ir varbūtības teorija. Izmantojot izlases metodi, novēro pietiekami daudz nejauši atlasītu kopas vienību un iegūtos rezultātus attiecina uz vius kopu. Nejaušības jeb vienādu iespēju princips ir svarīgākais apstāklis, ar ko izlases novērošana atšķiras no citiem nepilnās novērošanas veidiem. Salīdzinājumā ar pilno novērošanu izlases novērošanai ir dažas svarīgas priekšrocības:
1.Drīzāk var iegūt nepieciešamo statistisko infromāciju, ātrāk veikt datu sakopošanu un analīzi. Tas ir sevišķi svarīgi gadījumos, kad vāc operatīvu infromāciju, kas staruji noveco.
2.Var ietaupīt vērā ņemamus naudas līdzekļus un darbaspēka izmaksas. Tas ļauj izlases novērošanā piesaistīt kvalificētākus darbiniekus, samazināt kļūdas, it sevišķi vācot sākotnējo informāciju, tas ir, izdarīt faktu reģistrāciju.…
