Mikroorganismi sastāda mazāk kā 0,5% no augsnes masas. Galvenās mikroorganismu grupas, kas ir sastopamas augsnē:
Saprofītiskie – organismi, kas rada trūdvielas,
Autohtona mikroflora jeb trūdvielu noārdītāji
Oligotrofie mikroorganismi
Autotrofie mikroorganismi
Visbiežāk izplatītākie augsnes mikroorganismi ir baktērijas( 107-109/g),sēnes (parasti virsējos slāņos(105-106) mazāk sastopami organismi ir aļģes (103-104/g) vienšūņi (104-105/g) un vīrusi.
Augiem ļoti svarīga mikroorganismu grupa, kas spēj saistīt gaisā esošo slāpekli. Tādas ir brīvi dzīvojošās Pseudomonas, Anabaena, Clostridium, Chlorobium spp. baktērijas, kas spēj saistīt līdz 30 kg N/ha gadā un gumiņbaktērijas (rizobijas) Rhizobium, Sinorhizobium spp. Šie mikroorganismi simbiozē ar tauriņziežiem un atrodas uz šo augu saknēm un fiksē gaisā esošo slāpekli tādā veidā palielinot augsnes ražību.
Mikroorganismu daudzums atšķiras dažāda tipa augsnēs, jo auglīgāka augsne jo vairāk sastopami ir mikroorganismi, auglīgās zemēs tie mineralizē 2 -5 % no augsnes organisko vielu /g. …
Mikroorganismu skaits daudzkārt pārsniedz cilvēku skaitu. Tie sastāda vairāk kā 60 % no zemes biomasas Visdažādākie mikroorganismi ir atrodami jebkur mums apkārt. Tie ir sastopami visur –augsnē, dzeramajā ūdeni un gaisā. Cilvēks šos mikroorganismu dzer,elpo , ēd un dzīvo starp tiem. Arī cilvēkā pašā ir dažāda veida mikrofloras, kas piedalās organisma dzīvības procesu uzturēšanā. Katram mikroorganismam ir nepieciešami noteikti apstākļi, lai tas varētu eksistēt noteiktā vietā, bet ja šie labvēlīgie apstākļi izmainās, tad arī izmainās mikroorganismu sastāvs. Un šādā gadījumā nepatogēno mikroorganismu vietu var pārņemt patogēnie mikroorganismi, kas var vecināt slimības rašanos.
