1789. gadā viena piektdaļa no Eiropas iedzīvotājiem uzskatīja Franciju par Eiropas civilizācijas centru.1 Tieši tāpēc šī revolūcija bija tik slavena – tā tika momentā pamanīta un novērota. Tomēr satraukums revolūcijas gaitās tā iemesla dēļ, kā revolūcijas filozofiskie un politiskā realitāte, atbalsoja problēmas un konfliktus, kas bija jūtami jau pirms vairākiem desmitiem gadu.
Absolūtisms bija izvērties par kontinentālās aristokrātijas lāstu, jo nepielūdzami atsavināja augstmaņiem viņu sensenās privilēģijas.…
