Tomēr tie nedeva rezultātus un tikai nedaudzi kolhozi kļuva turīgi. Līdz pat Staļina nāvei, 1953. gadam, uz kolhoznieku pleciem bija uzlikts liels nodokļu jeb nodevu slogs, lai uzlabotu lauksaimniecības stāvokli. Pārsvarā ražas bija zemas un samaksa par darbu niecīga. Lauksaimniecībā bija zems mehanizācijas līmenis, cilvēku milzīga nodarbinātība, kā arī slikta darba organizācija, tādēļ vienmēr bija jūtams darba roku trūkums. Lauksaimniecības kolektivizācija radīja milzīgas pārmaiņas kā ekonomikā, tā arī lauku iedzīvotāju dzīvesveidā. Daudzi pārcēlās un dzīvi pilsētā, un lauksaimniecība sāka pagrimt.
Kara noslēgums Latvijai nesa nevis brīvību, bet okupāciju. Otrais pasaules karš ir atstājis neizdzēšamas sekas Latvijas attīstībai un tās iedzīvotājiem gan fiziski, gan garīgi.
Pēckara pirmajā dekādē Latvijas lauku cilvēki vissmagāk izjuta padomju varas politiku un kolektivizācija to dzīves kvalitāti gremdēja vēl vairāk.
…
