Traģisks ir Elzas dzīves pagrieziens, kad viņa nosit veco Ķikuļa kungu, pati topot apsūdzēta un saņemot četrus gadus ieslodzījuma. Šķiet, ka beidzot Elza ir gluži kā pamodusies no ļauna murga, jo Ķikuļa nāve, bērna piedzimšana un ieslodzījums liek viņai apzināties sevi un dzīvi no jauna. Elza atkal nonāk tajā izejas punktā, no kura sāka savu dzīvi, jo viss materiālais ir zaudēts, kvēlā Italo mīla izrādās tikai izlikšanās un vienīgais, kas palicis, ir viņas meitiņa un ģimene laukos. Elza atkal kļūst pazemīga un pieticīga. Dārgākais viņas dzīvē nu ir nevis kažokādas, bet gan bērniņš, kuru sākumā Elza bija gribējusi iznīdēt no sava ķermeņa, baidīdamās gan vīra nosodījuma, gan skaistās figūras zaudējuma. Elza atkal ir tā pati vienkāršā meitene no laukiem, tikai nu jau viņas pieredzes bagāžā ir daudz vairāk nekā neveikli skūpsti ar skolas laika mīlestību.
Grūti paredzēt tālākās Elzas gaitas pēc soda izciešanas. Gribētos cerēt, ka viņa kaut vai meitas dēļ uzceltu dzīvi no jauna, tikai šoreiz bez meliem un izlikšanās.
…
