Daudz vērtīgu un apcerēšanas vērtu atziņu, kuras attiecināt gan uz Latvijas šī brīža situāciju, gan arī atmodinot atmiņā notikumus, kad valsts bija iekļauta Padomju Savienības teritorijā un pēc tam atguva neatkarību, tā apliecinot, ka tā bija laba un pamatota iespēja: “Ja kāda tauta ir spiesta klausīt un tā klausa, tā dara labi; līdzko tā var nomest jūgu un to nomet, šī tauta dara vēl labāk; jo, atgūstot brīvību ar tādām pašām tiesībām, ar kādām tā tikusi atņemta, vai nu ir pamatoti to atgūt, vai arī nav bijis nekāda pamata tai to atņemt.”[59]
Mūsdienās latvieši sevi identificē, kā kopienu, kā nāciju, taču iekšēji mēs sevi sašķeļam sadalot vēl mazākās grupās. Nākamais posms ir Baltijas valstis, mēs Lietuvu un Igauniju saucam par saviem brāļiem. Vēl mēs sevi pieskaitām pie Ziemeļeiropas valstīm. Un beigu beigās mēs visi esam Eiropas Savienībā. Šim lielajam kopumam ir jāspēj vienoties, taču jāsaglabā arī savs vārs, arī sava “brīvība”.
…
