-
Pilsonības institūts Latvijā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Pilsonības vēsture | 4 |
2. | Pilsonības jēdziens | 6 |
3. | Latvijas pilsonība | 8 |
3.1. | Pilsonības zaudēšana un atjaunošana | 10 |
3.2. | Dubultpilsonība | 12 |
4. | Latvijas Republikas pilsoņa statusa reģistrēšana | 13 |
5. | Naturalizācija | 16 |
6. | Pilsoņa pase | 17 |
Nobeigums | 20 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 22 |
NOBEIGUMS
1. Pilsonis ir katras valsts likumīgs iedzīvotājs, kuram ir liela saikne ar pašu valsti. Starp tām veidojās divpusīgas attiecības, vienā galā – pilsonis, otrā – valsts.
2. Naturalizācija nav obligāta, tā ir katra cilvēka privāta darīšana. Pieņemt vai nepieņemt pilsonību, tas būs atkarīgs tikai no paša cilvēka, neko nevar uzspiest ar varu.
3. Vairākums no pilsonības pretendentiem netic savām spējām, nokārtot naturalizācijas eksāmenu. Šis lēmums, pieņemt pilsonību vai nē, nav obligāts, taču ļoti liela nozīme cilvēka dzīvē ir – sākas jauna dzīve kā pilsonim.
4. Lielākā daļa pilsoņi nemaz neizrāda savu piederību valstij, taču šai laikā nepilsoņi, šo saikni starp iedzīvotāju un valsti jūt daudz vairāk. Tādēļ jau nepilsoņu vairākums pārtop par pilsoņiem.
5. Dubultpilsonība ir tad, kad cilvēkam ir divas pilsonības. Tas skaitās, ka abās valstīs šī persona ir pilsonis. Latvijā dubultpilsonība ir aizliegta ar likumu.
6. Latvijā dzīvo ne tikai pilsoņi, bet arī nepilsoņi, ārvalstnieki.
7. Latvijas valsts ir atkarīga no pilsoņiem.
8. Pilsonības līgums ir kā līgums starp pilsoni un valsti.
9. Valsts aizsargā savas valsts pilsoņus, kā arī pilsoņi aizstāv valsti.
10. Pilsonību Latvijā regulē Pilsonības likums, kurš pieņemts 1994.gadā.
11. Latvijas pilsonību var zaudēt, atjaunot.
12. Valsts bez pilsoņiem nevar pastāvēt.
13. Šobrīd aptuveni 140 000 cilvēku ir ieguvuši pilsonību naturalizācijas ceļā.
14. Persona, kura ir Latvijas pilsonis, var atteikties no savas pilsonības divos veidos – atteikties pats vai valsts var atņemt pilsonību.
15. Mūsdienās valsts nevar pastāvēt tikai ar valsts pilsoņiem. Tas nav iespējams, taču, ja valstī dzīvotu tikai valsts pilsoņi, tas nostiprinātu pašu valsti, kā arī Cilvēktiesības.
Pēc autora domām, Pilsonības likumu vajadzēja pieņemt. Iedzīvotāji vēlējās būt piederīgi savai valstij, nevis bēguļot un būt nepilsoņi. Lai būtu Latvijas pilsonis, iedzīvotājiem vajadzēja sniegt dažādas atbildes, vajadzēja daudzas lietas zināt par Latviju, kā par valsti, gan par tās vēsturi un vēl daudzas lietas. Tieši tas bija vispareizāk, jo, kas gan tie būtu pa Latvijas pilsoņiem, kuri neko nezinātu par savu dzimteni – Latviju, tās vēsturi.
…
Autore izvēlējās šo tematu „ Pilsonības institūts Latvijā”, jo liekās, ka šī tēma mūsdienās ir aktuāla. Mūsdienas par šo tēmu – pilsonis, pilsonība – cilvēki arvien vairāk sāk diskutēt. Paskatoties no malas, daudzi Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji nemaz nav Latvijas pilsoņi. Visapkārt ir tik daudz pilsoņu, kā arī nepilsoņi, no kuriem daudzi vēlas būt Latvijas pilsoņi, taču nespēj, jo domā vai zina, ka valsts valodu pietiekami labi nezina, lai nokārtotu naturalizāciju. Mūsdienās visā pasaulē pilsonība tiek uzskatīta par tiesisku saikni starp personu un valsti, taču tas nav šķērslis būt par nepilsoni. Latvijā dzīvo arī tādi iedzīvotāji, kuriem nav Latvijas pilsonības, taču ir citas valsts pilsonība, bet tas netraucē dzīvošanai Latvijā vai arī strādāšanai, kā piem., restorāna atvēršana, iedzīvotājs atvēra restorānu, viņa iztikas līdzeklis ir legāls, bet vinš nav Latvijas pilsonis.
