Bet, neskatoties no šāda skatu punkta, esmu lepna par ārstiem, kuriem ir drosme strādāt ar slimajām personām. Arī drosmīgi ir veikala pārdevēji, bet, variantu jau nav, ir jāstrādā..
Šis ir īstais laiks, lai pavadītu vairāk laika ar savu ģimeni, beidzot sašķirotu vairs nelietotās mantas, pilnveidotu sevi; kāds beidzot ir piespiedis aiz garlaicības sākt sportot, cits ir jau iemācījies taisīt špagatu, gatavot ēst, sācis lasīt grāmatas un ieguvis daudz zināšanu. Sabiedrībai arī tas bija nepieciešams.
Mani pārņem šaubas, ka 14. aprīlī viss būs atkal “pa vecam”. Manā īsajā mūžā šāda pasaules katastrofa ir pirmo reizi. Man nav nekādas nojausmas, kas notiks turpmākos mēnešus un atliek tikai cerēt, ka Latvijā neveidosies tik saspringta situācija kā Itālijā.
…
