Sovjetizācija Līdz ar Baltijas valstu iekļaušanu PSRS sastāvā sākās ekonomikas sovjetizācija, t.i. nacionalizācija. Nacionalizēts tika viss, sākot no zemnieka īpašuma līdz baznīcas īpašumam.
1940. gada 25. novembrī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika ieviests padomju rublis.
Agrārās reformas Tika veiktas agrārās reformas. Zemnieku saimniecībām tika atņemtas zemes. Tās sadalīja starp bezzemniekiem. Šim gājienam bija vismaz 2 mērķi:
Nodrošināt zemnieku atbalstu padomju varai
Radīt priekšnoteikumus kolektivizācijai, jo tik mazas saimniecības nevar pastāvēt.
Kolektivizācija Kolhozi veidojās ļoti lēni, kaut arī valsts centās paātrināt šo procesu piemērojot kolhozniekiem zemākus nodokļu likmes nekā pārējiem, kolhoziem bija liela priekšrocība uz jaunas tehnoloģijas ieviešanu. Tikai 1949. gada izsūtīšana lika zemniekiem atkāpties.
Maskava Daļu no Baltiešu ražojumu atlikuma izlietoja, lai izlīdzinātu ražošanas apstākļus dažādās Padomju Savienības daļās. Baltieši to uzskatīja par neatrisināmo problēmu padomju sistēmas rāmjos. Lielākā daļa no saražotās produkcijas tika izvesta uz citām Padomju Savienības zemēm. Baltijas komunistu vadoņi visā padomju pastāvēšanas laikā ir mēģinājuši kritizēt svarīgo saimniecisko lēmumu koncentrēšanos Maskavā. …
