Straumēnu ļaužu dzīvi savā ziņā ietekmēja gadalaiki un to maiņa. Katrā gadalaikā ļaudīm bija savi pienākumi, kuru izpilde bija iespējama tikai noteiktajā gadalaikā. Tādēļ darbi tika darīti nekavējoties un pēc iespējas laicīgāk.
Pavasaris bija laiks, kad radās jauna dzīvība gan dabā, gan dzīvnieku pasaulē. „Ikkatru rītu saimniece še ienākdama atrada kādu brūnu vai raibu telēnu blakus vārgajai mātei un valgu, skaidru skatienu raugāmies apkārt.” (44.lpp.) Kā neatņemama sastāvdaļa pavasara darbu sarakstā bija gatavošanās plūdu laikiem, kas Straumēnu mājas piemeklēja katru pavasari. Līdz ar plūdu laikiem sākās arī zosu medības. „Vakarā saimnieks pielādēja savu divstobru bisi, paņēma zuša ādas skrošu maku, sabēra pulveri ar mākslu iztaisītā vērša ragā un izbrauca ar puisi Kārli zosu medībās.” (54.lpp.) Un pienāca laiks lielajai pavasara tīrīšanai. „Viss, kas vien istabā bij cilājams, tagad izceļoja pa durvīm sētsvidū. Pēļus, deķus un drēbes dauzīja un vēdināja, un pagalms bij tādu putekļu un trokšņu pilns, ka vistas izbailēs izskrēja no saviem perēkļiem, dikti kladzinādamas.” (58.lpp.) Ļaudis apstrādāja laukus un sēja labību.
Galvenie vasaras darbi viennozīmīgi bija pļaušana, kas nebija vienas dienas darbs. „Pļaušanu Straumēnu ļaudis nobeidza divās dienās, pēc kam pienāca siena žāvēšanas laiks.” (98.lpp.).…
