-
Umberto Eko grāmata "Kā uzrakstīt diplomdarbu"
• Tekstā var izcelt specifiskus, reti lietojamus svešvārdus, zinātniskos apzīmējumus, tehniskus terminus, grāmatu virsrakstus, dzejoļu, lugu, gleznu, skulptūru nosaukumus, laikrakstu un žurnālu nosaukumus.
• Pēdiņas parasti lieto rindkopas iekšienē, citējot kāda cita autora teikto vai nelielu teksta fragmentu, citējot atsevišķus kāda cita autora vārdus; ja vēlas izcelt parastus, plaši lietotus vārdus vai izteicienus, citējot dramaturģijas darbu replikas.
• Ja tiek atvērtas pēdiņas, nevajag aizmirst tās aizvērt. Nelietot pārāk daudz arābu ciparus (skaitļus vēlams rakstīt ar vārdiem), datumus rakstīt ar cipariem. Attēlus, statistikas tabulas un diagrammas var pēc izvēles apzīmēt ar romiešu vai arābu cipariem.
• Pārlasīt darbu tīrrakstā un pārbaudīt, vai lappušu numerācija ir pareiza, vai atsauces teksta iekšienē ir precīzas, vai citāti ir ielikti pēdiņās, vai autoru vārdi ir pareizi uzrakstīti.
…
• Diplomdarbs ir pētniecisks darbs, kuru students raksta jomā, kurā iegūs profesiju. Tas var būt gan kompilatīvs (kritiski izvērtēta pastāvošā literatūra par konkrēto jautājumu, saistīti dažādi viedokļi), gan zinātniski pētniecisks darbs. Ir jāizvērtē savas darbaspējas un pieredze, lai izlemtu, kādu diplomdarbu rakstīt. • Lai izstrādātu diplomdarbu, ir nepieciešams precīzi definēt tematu, savākt materiālus par konkrēto jautājumu, iegūtos materiālus sistematizēt, izanalizēt attiecīgo jautājumu, piešķirt spriedumiem un secinājumiem organisku formu. Rakstot diplomdarbu var iemācīties sakārtot savas domas un pierakstīt tās, secīgi izklāstīt informāciju un faktus. Izvēlētajam darba tematam ir jāatbilst studenta interesēm, darba avotiem ir jābūt sasniedzamiem un apjēdzamiem. • Panākumi diplomdarba rakstīšanā būs radošāki, ja tiks izvēlēts monogrāfiskas ievirzes darbs (šaurāks temats), nevis panorāmiskas ievirzes darbs, kura tēma ir ļoti plaša un vispārīga.
