Pirmie dzelzceļi Latvijas teritorijā tika būvēti 19.gs. vidū. Tos pārvaldīja privātas kompānijas. Gadu gaitā dzelzceļi piedzīvoja savus ziedu laikus, tehnoloģiskus uzlabojumus, vilces līdzekļu attīstību un nomaiņu. Izturēja konkurenci ar autotransportu, kā arī pārdzīvoja dažādas politiskās iekārtas un pārvaldes sistēmas. Tiem vēl joprojām ir nozīmīga loma Latvijas valsts sociālajā un saimnieciskajā dzīvē.
Mūsu dzelzceļš tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem dzelzceļiem! Bet drošība vēl nav sasniegusi savu augstāko līmeni un nekad nesasniegs, visu laiku vajag tiekties pēc lielākas drošības. Katru gadu dzelzceļā notiek simtiem dažādu notikumu, lai tos novērstu uzstāda dažādas drošības ierīces. Ir arī instrukcijas, kurās visi dzelzceļa noteikumi ir aprakstīti (dzelzceļa ekspluatācijas noteikumi, dzelzceļa signalizācijas noteikumi), bet cilvēks nav robots un nevar visu darīt pēc noteikumiem un pareizi, tāpēc tiek uzstādīta aparatūra!
Visvairāk dzelzceļš cieš tad, kad notiek avārija (vilciena noiešana no sliedēm). Šajā gadījumā var tikt skarta daba un dzelzceļa klātne. Dzelzceļa transportā vissvarīgākais ir vilcienu kustība, ko nodrošina automātiskās sistēmas. Tas attiecas uz: luksoforiem, pārmiju pārvedumiem, relejiem, Disk Un Ponab ierīcēm.…
