Šajā romānā ir atrodamas ļoti daudz situācijas, kurās atklājas biedriskums starp kareivjiem, kas ir nonākuši šausminošos apstākļos, kādi valda frontē. It īpaši labi redzams attiecībās starp saujiņu bijušo klasesbiedru, kuri tagad diendienā ir spiesti cīnīties par savu dzīvību, un to, protams, ir vieglāk darīt plecu pleca, vienam otru atbalstot Šīs cilvēciskās jūtas starp kareivjiem ir vajadzīgas, lai kaut ko tik šausmīgu kā karš vispār varētu paciest. Savstarpējs atbalsts palīdz nesajukt prātā un iemeslu cīnieties par dzīvību- gan savu, gan biedru.
Pirmkārt, tas izpaužas tā, ka autors, lai gan pārsvarā romānu ir rakstījis pirmajā personā, ļoti bieži lieto arī vārdu ‘’mēs’’, tādējādi parādot, cik cīņu biedri šajā neapskaužamajā situācijā ir kļuvuši vienoti. Nav tā, ka viņi izliktos par draugiem, jo tā varētu būt izdevīgāk un vieglāk izdzīvot (tā varētu likties pēc situācijām, kurās jau redzams, ka biedrs ies bojā, viņi apspriež to ,kuras kritušā mantas, kurš pievāks sev), kara šausmas starp viņiem ir radījušas patiesas un ļoti spēcīgas saites.…
