Atmiņai cilvēka dzīvē ir ļoti liela nozīme, jo ar tās palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas un var tās izmantot pēc vajadzības. Atmiņa ir psihisks izziņas process, kurā cilvēks iegaumē, reproducē un aizmirst domas, tēlus, kustības. Atmiņa saista cilvēka pagātni, tagadni, nākotni.
Atmiņu cilvēkam nevar aizstāt, tas ir neaizvietojama. Ja nebūtu mums atmiņas mēs nespētu izdzīvot. (Piemēram, mēs nespētu atcerēties ko drīkst ēst un ko nē, kas ir indīgs un kas nē. Pie kādas gaismas šķērsot luksaforu utt.). Tik līdz kaut kas notiktu, mēs automātiski to aizmirstu. Bieži vien gribam, lai visu slikto un nepatīkamo, kas ar mums ir noticis ātraķ aizmirstu, bet ne vienmēr tas izdodas. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka pavisam vienkāršas lietas gadās aizmirst, piemēram, kur esmu nolicis kādu lietu pirms nedēļas, kas ir janopērk veikalā, vai arī ko citu, kam neesmu pievērsis uzmnību. …
