Lai atbildētu uz jautājumu kāds ir darba algas ekonomiskais saturs, jāruna nevis par darbu, bet darbaspēku, proti, potenciālām darbaspējām, kas sakarā ar kvalifikāciju piemīt cilvēkam tirgus ekonomikā – darba ņēmējam. Toties darbs ir darbaspēka patērēšanas process. Prece, ko var pirkt konkrētajā ražošanas resursu tirgū, var būt vai nu darbaspēks, vai arī darba rezultāts – razojums, pakalpojums.
Tiek noraidīts uzskats, ka darba alga ir darbaspēka kā preces cena. Lai šo problēmu atrisinātu, tiek izteikts atzinums, ka darbaspējas tiek uz laiku iznomātas uz noteiktām stundām dienā, nedēļā, mēnesī. Šinī teorētiskā variantā darba alga ir darbaspēka nomas maksa.
Cita viedokļa būtība ir tāda, ka darba alga tiek raksturota kā maksa par pakalpojumu. No šādas nostājas izriet:
1. darbaspēku tirgū pārdošanas un pirkšanas objekts ir pakalpojums, ko sniedz darbs, patērējot darbaspēku;
2. darba alga ir šī paklpojuma cena.
Darba alga ir samaksa par darbu, par noteiktu veikumu vai konkrētu rezultātu.
Neatkarīgi no dažādiem viedokļiem par darba algas ekonomisko saturu darba alga ir ienākums, ko saņem darbaspēka īpašnieks, izmantojot savas darbaspējas. Šī ienākuma avots ir tā jaunrade, tas ražīgais spēks, kas piemīt šīm spējām un kas izpaužas darba procesā kā darbaspēka izmantošanas rezultāts.
…
