Antīkās Ēģiptes laika periodi
Pirmsdinastiju periods. Pirmatnējā iekārta. Irigācijas ēkas.
Agrā valsts. 3000-2700 g.p.m.ē. Nodibinājās valsts.
Senā valsts. 2700-2100 g.p.m.ē. Lielais piramīdu celtniecības laiks.
Vidējās valsts periods. 2100-1600 g.p.m.ē. Valsts tuvu sabrukumam, pagrimums pēc piramīdu celtniecības.
Jaunā valsts. 1600-1100 g.p.m.ē. Celtniecības uzplaukums- daudz ceļ tieši tempļus.
Vēlā valsts. 1100-300 g.p.m.ē. Ēģipte izpostīta karos, pagrimums.
Hellēnas valsts periods. 300 g.p.m.ē.- 30g.m.ē. Ēģipti iekaro grieķi.
Ģeogrāfija...
Jau no pašiem pirmsākumiem Ēģipte tika iedalīta divās daļās: “Melnā zeme” un “Sarkanā zeme”.
“Melnā zeme” bija auglīga, atradās pašos Nīlas krastos. Antīkās Ēģiptes iemītnieki izmantoja šo zemi, lai audzētu labību.
“Sarkanā zeme” bija tuksnesis, kas sargāja Ēģipti no divām pusēm. Šie tuksneši atdalīja Ēģipti no kaimiņzemēm. Tie nodrošināja ēģiptiešus arī ar dārgmetāliem un pusdārgakmeņiem.
Māju modeļi
Ēģiptiešu ikdienas dzīve risinājās blakus Nīlai un tās krastos esošajām bagātīgajām zemēm. Ikgadējie plūdi bagātināja augsni un tādejādi nodrošināja labu ražu un bagātību.
Antīkās Ēģiptes iedzīvotāji cēla savas mājas no dubļu ķieģeļiem. Viņi audzēja labību, ieguva no tās produktus, ar kuriem savukārt tālāk mainījās, lai iegūtu tādus produktus un labumus, kas pašiem nebija. …
