EIROPAS SAVIENĪBAS ADMINISTRATĪVĀ TELPA
Eiropas Savienībā administratīvie uzdevumi, kas agrāk veikti nacionālajās valstīs katrā atsevišķi – tātad, realizējot savas suverenitātes privilēģijas, tagad tiek veikti kopā ar citām dalībvalstīm – vienotā modelī. Administratīvais aprāts izveidojies nevis kā atsevišķu, savstarpēji izolētu pasauļu vienots veselums, bet gan kā savstarpēji koordinēts lielums, kas integrēts vienotā pārvaldes sistēmā.
Eiropas Tiesa ir izveidojusi principu kopumu, kas veido tā sauktās “Eiropas administratīvās tiesības” jeb “Eiropas administratīvo telpu”. Administratīvā telpa neaizstāj valstu administratīvās tiesības, bet darbojas līdztekus tām, izveidojot pārnacionālu struktūru, ar ko valstu tiesībām jābūt saskaņā. No otras puses, neviena ES institūcija nepārņem nacionālo pārvaldes iestāžu lomu, jo pašas nacionālās pārvaldes darbojas kā ES institūcijas.
Eiropas Tiesai kopumā bijusi fundamentāla loma, veidojot sistēmu, kas atstāj valstu administratīvo sistēmu autonomiju neskartu, vienlaicīgi garantējot ES tiesību pilnīgu ieviešanu. Autonomija tiek aizsargāta tāpēc, ka ES administratīvā sistēma daļēji sastāv no dalībvalstu pārvaldēm. Attiecībā uz prasību par precīzu ES tiesību piemērošanu, tā tiek apmierināta, pieprasot dalībvalstīm sasniegt vienotu rezultātu, kam jāgarantē apvienotu ES tiesību ieviešanu, saskaņā ar Tiesas noteiktajiem efektivitātes standartiem.
…
