Spāņu jūrasbraucēji
XV gs. beigās Spānijas karaliste, redzot Portugāles panākumus, arī izvērsa aktivitātes Atlantijas okeānā. 1492. gadā spāņu eskadra Kolumba vadībā sasniedza Bahamu salas (San Salvadoru), Kubuun Haiti. Nākošajās ekspedīcijās spāņi sasniedza Puertoriko, Mazās Antiļu salas, Jamaiku, Trinidadu un Centrālamerikas piekrasti. No 1499. līdz 1504. gadam Centrālamerikas piekrasti pētīja un apguva Amerigo Vespuči vadītā ekspedīcija. 1513. gadā Vasko Nuņjess de Balboa šķērsoja Panamas zemes šaurumu un sasniedza Kluso okeānu.
Britu un holandiešu jūrasbraucēji
Arī citas Eiropas valstis nevēlējās palaist garām iespēju piekļūt Āzijas tirgum.
1437. gadā Ņūfaundlendu Ziemeļamerikas piekrastē sasniedza britu ekspedīcija Džona Kabota vadībā. Braucienus uz Ziemeļameriku uzsāka arī franči un holandieši (kuri, atšķirībā no britiem, uzreiz sāka dibināt savas kolonijas). Indijas jūras ceļa meklējumus aktīvi atbalsta Francijas karalis Francisks I, kura sūtītais florencietis Džovanni da Verranco izpēta Ziemeļamerikas dienvidrietumu piekrasti un konstatē, ka Ņūfaundlenda ir sala nevis pussala. 1534. gadā franču ekspedīcija Žana Kartje vadībā dibina koloniju Ņūfaundlendā, sasniedz Laurensa upes grīvu.
…
