Rakstīt šo rakstu mani pamudināja pēdējā laikā dzirdētie radikāli noskaņotie, dažādi domājošie cilvēki, kuriem nereti par Irākas kara patiesajiem iemesliem un iespējamajiem rezultātiem ir visai vienpusēja informācija. Neatkarīgi, vai tie ir kara aizstāvji vai pretinieki, šie cilvēki spēj aizkustināt ar savu vienpusējo nostāju, kas neiecietīgi pretojas jebkādiem pretēji paustiem argumentiem.
Nevēlos pretendēt ne uz analītiķa, ne kara komentētāja statusu, tomēr dažādās informācijas plūsmas lika man izvērtēt savu pozīciju pret pašreizējiem notikumiem pasaulē, kā rezultātā arī tapa raksts par karu un tā ietekmi uz globālajiem ekonomiskajiem procesiem. Atzīšos gan, ka šo pārdomu rezultātā nekļuvu ne par kara aizstāvi, ne opozicionāru…
Naftas rezerves un to iegūšana pasaulē
Lai arī Irākas naftas krājumi ir otrie lielākie pasaulē (apmēram 11% vai 214 miljardi barelu), tomēr tās eksporta daļa, noteikto ierobežojumu un mazo ražošanas jaudu dēļ, nepārsniedz 3% pasaules naftas tirgus. Valsts teritorijā ir 73 naftas atradnes, no kurām darbojas 24. Līdz šim Irāka eksportēja 2 miljonus barelu naftas dienā, no tā trešā daļa (aptuveni 750 tūkstoši barelu) tika eksportēta uz ASV.
Irākas naftas eksports noritēja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) programmas “Nafta apmaiņā pret pārtiku” ietvaros. Tā tika pieņemta ar ANO rezolūciju Nr.986 1995. gadā un ļāva Irākai sešu mēnešu periodā pārdot naftu un naftas produktus 2 miljardu USD vērtībā, bet par iegūtajiem līdzekļiem iegādāties humanitārās preces. 1998. gada vasarā ANO paaugstināja pārdodamās naftas kvotas līdz 5,2 miljardiem dolāru, bet jau 1999. gada rudenī pieņēma rezolūciju Nr.1266, kurā atrunātas Irākas tiesības pārsniegt naftas eksporta limitus. Tādējādi kopš 1996. gada Irāka jau ir eksportējusi aptuveni 3,3 miljardus barelu naftas 62 miljardu dolāru vērtībā.…
Kas atbildīgs par Irākas karu, kam tas izdevīgs
